mormon.org Latvija

Sveiki, es esmu Wilfried

  • Wilfried Möller
  • Wilfried Möller
  • Wilfried Möller
  • Wilfried Möller
  • Wilfried Möller
  • Wilfried Möller
  • Wilfried Möller
  • Wilfried Möller

Par mani

Es piedzimu 1938. gadā un iepazinu savu tēvu tikai pēc kara beigām, kad man jau bija astoņi gadi. Pēc vidusskolas eksāmenu nokārtošanas (absolvēšanas) es uzsāku angļu un latīņu valodas un ģeogrāfijas studijas, lai vēlāk strādātu par vidusskolas skolotāju Minsterē, Bohumā, Londonā un Lavrencē, Kanzasas štatā. No 1965. līdz 2000. gadam es vadīju nodarbības angļu valodas pasniedzējiem, kā arī strādāju par skolotāju un skolas direktoru. Kopš 1964. gada esmu laimīgi precējies, un man ir divi bērni un seši mazbērni. Mani interesē tādas jomas kā mūzika, dejas, literatūra, vēsture, reliģija, ceļošana un pastaigas.

Kāpēc es esmu Pēdējo dienu svētais?

Studiju gados mani satrauca jautājums par to, kādēļ uz pasaules ir tik daudz kristīgo baznīcu. Man bija skaidrs, ka vienotība Kristū nav panākama ar cilvēku pūliņiem (domājot ekumenismu). To var panākt, vienīgi ar Dieva pilnvarām atjaunojot Kristus baznīcu. Tā nu 1961. gadā, pēc ilgām, lūgšanu pilnām pārdomām es pievienojos Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcai, jo sapratu, ka šajā baznīcā tiek mācītas sākotnējās Kristus mācības un ka tā ir organizēta tāpat kā sākotnējā baznīca: vīrieši un sievietes ir līdztiesīgi; priesterības nesējiem ir ļauts precēties un viņiem netiek maksāts par viņu kalpošanu, viņi ir neatkarīgi; tā kā jaundzimušie ir šķīsti un nevainīgi, viņiem nevajag tikt kristītiem; visi cilvēki ir Dieva bērni, neatkarīgi no viņu vecuma, rases, dzīves gājuma, tautības, reliģijas, izglītības un karjeras sasniegumiem; veselīga ģimene ir veselīgas sabiedrības centrālais elements.

Kā es dzīvoju pēc savas ticības?

Es kristījos 1961. gadā Minsterē, kur tajā pašā gadā satiku savu tagadējo sievu Dagmāru no kaimiņu bīskapijas Osnabrukā. Mēs jau no paša sākuma bijām vienoti attiecībā uz to, kā vēlamies dzīvot, un cītīgi strādājām, lai darītu labāko, ko katrs no mums spēj ─ gan ģimenes dzīvē, gan karjerā, gan baznīcā un attiecībās ar līdzcilvēkiem. Baznīcā esmu kalpojis par skautu vadītāju, skolotāju, sludinātāju, pasniedzēju un bīskapijas vadītāju jeb bīskapu (šajā amatā kalpoju joprojām) un reģionālajā līmenī esmu darbojies kā padomnieks un tulks. Es neuzskatu, ka man būtu grūti uztvert visus cilvēkus, ar kuriem tiekos privātajā dzīvē un darbā, kā brāļus un māsas jeb kā Dieva bērnus un izturēties pret viņiem ar attiecīgu cieņu. Tā kā baznīcā tiek mācīts mīlēt savu tuvāko kā sevi pašu, esmu allaž centies uzturēt savu ķermeni un garu veselu un attīstīt savus talantus, lai varētu būt labāks darbinieks un brīvprātīgā darba veicējs. Mums baznīcā tiek mācīts vēl kāds princips, kas sniedz man motivāciju: „Patiesa pielūgsme izpaužas kalpošanā līdzcilvēkiem.” Pateicoties šai izpratnei un šī principa īstenošanai, ko atbalstījuši un ar savu piemēru veicinājuši mīloši baznīcas vadītāji, kuri seko Kristus piemēram, mēs ar sievu esam guvuši lielu piepildījumu un prieku. Par spīti slimībām, zaudējumiem un neveiksmēm, mēs esam pateicīgi par mums dotajām iespējām.