mormon.org Latvija

Sveiki, es esmu vivian muñoz

  • Vivian Muñoz
  • Vivian Muñoz
  • Vivian Muñoz
  • Vivian Muñoz
  • Vivian Muñoz
  • Vivian Muñoz
  • Vivian Muñoz
  • Vivian Muñoz

Par mani

Es esmu mormone. Es piedzimu ģimenē, kura bija viena no pirmajām ģimenēm Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcā, manā burvīgajā valstī — Čīlē. Kopš es biju maza meitene, es biju „grāmatu tārps”, citiem vārdiem sakot, es daudz mācījos un biju zinātkāra, un vēlāk man arī patika zinātne un medicīna. Es mācījos Čīles Universitātē, kuru es pabeidzu kā ārsts, un es esmu veltījusi 27 gadus tādu slimību, kuras ir saistītas ar uzturu, kā aptaukošanās un diabēts ārstēšanā un novēršanā. Apmēram 15 gadus es strādāju dažos televīzijas kanālos par diskusiju dalībnieku rīta raidījumos, kuros es mācīju cilvēkiem, kā nodrošināt sevi ar labāku uzturu, pamudinot daudzus cilvēkus sākt patiesi interesēties par šo tēmu. Cik tā ir burvīga iespēja, ka varu mācīt evaņģēlija principus — rūpēties par savu ķermeni kā par templi, līdzīgi, kā es mācījos no skolotājiem Baznīcā un arī universitātē!!! Es apprecēju brīnišķīgu vīru, kurš kalpoja Baznīcas pilnlaika misijā Argentīnā, un mums ir 7 jauki bērni un vēl divi mazdēli, un maza mazmeitiņa, kura nāks pasaulē 2015. gada augustā. Es esmu ļoti laimīga, ka esmu Baznīcas locekle. Tas ir brīnums man, ka varu zināt, ka Jēzus ir Kristus, mūsu Glābējs un mūsu piemērs, kam sekot, … un ka ģimenes nepārstāj pastāvēt pēc tam, kad „nāve mūs šķirs”, — tās var būt mūžīgas!!! Un es zinu — kā!!

Kāpēc es esmu Pēdējo dienu svētais?

Es tiku svētīta ar to, ka piedzimu ģimenē, kurai jau bija evaņģēlija patiesības, tādējādi, jau no pirmajiem savas dzīves soļiem es tiku vadīta ar evaņģēlija gaismu. Vēlāk es pavadīju visus savus skolas gadus, mācoties Katoļu reliģijas skolā, kura bija labākā skola pilsētā, kurā es uzaugu (tāpēc mani vecāki mani tur pieteica), un, iepazīstot šo reliģiju, kā arī Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcu, es varēju pati atklāt ar pārliecību savā sirdī, ka Dieva valstība uz Zemes un Viņa pilnvaras, un pilnīga patiesība ir atrodama Baznīcā, kurā mani vecāki mani audzināja un mācīja. Savā sirdī es sajutu atbildes uz savām lūgšanām, un Dievs apstiprināja man, ka šī ir Viņa patiesība un pati labākā vieta, kur man vajadzētu būt un audzināt manus bērnus.

Personīgie stāsti

Kā Svētais Gars ir tev palīdzējis?

Kopš es biju maza meitene, man ir bijusi unikāla, īpaša pieredze: es varēju sazināties ar savu Radītāju caur personīgo lūgšanu. Daudzos gadījumos, kad es lūdzu Viņu pēc Viņa palīdzības un Viņa atbildēm uz manām bažām, man ir bijušas sajūtas un domas, kurās izpaudās miers, mierinājums un vadība. Es atceros tās tumšās, lietainās un aukstās naktis, kad es, būdama maza meitene, pamodos, nobijusies līdz nāvei, un tad es skaitīju lūgšanu ar ticību, lūdzot Dievam, lai Viņš mazina manas bailes, un es sajutu lielu mieru, bailes pazuda, un siltās sajūtas atkal atgriezās, mani pārņēma miers, un vēlāk — arī drošības sajūta, apzinoties, ka Viņš eksistē un ir līdzās man, ka Viņš patiešām pazīst mani un es esmu Viņam svarīga, ka Viņš mīl mani un Viņš vēl man vislabāko. Patiesi Viņš sazinās ar mani caur Svēto Garu jebkurā lietā, par kuru es lūdzu Viņam ticībā. Tāpat arī katru reizi, kad es lūdzu Viņu savās dvēseles ciešanās palīdzēt man atrast kaut ko, ko esmu pazaudējusi un kas bija man svarīgs, un, tad atkal meklējot tajās pašās vietās, kurās es jau biju meklējusi, un ir bijušas vairākas reizes, kad esmu atradusi to, kas bija pazaudēts, bet tikai pēc tam, kad biju lūgusi Viņam, — ne ātrāk. Vēlāk, kad es jau biju vecāka, katru reizi satiekot jaunu vīrieti, kurš man šķita interesants vai īpašs, es griezos pie Debesu Tēva pēc vadības, lai apjaustu, vai Viņš man palīdzēs atrast vislabāko cilvēku, ar kuru es varētu būt laimīga. Un katru reizi es saņēmu savu atbildi, vairākas reizes tā bija „Nē”, un tikai vienu reizi — „Jā”!! Un cik brīnumaina bija tā diena!

Kā es dzīvoju pēc savas ticības?

Katru nedēļu, svētdienā, mēs visa ģimene pieceļamies agrāk, lai dotos uz Baznīcu, kur mēs atjaunojam derības, kuras mēs noslēdzām tajā dienā, kad kristījāmies. Tas ir apbrīnojami, ka, neskatoties uz to, ka mums ne vienmēr ir iespēja redzēt vienam otru, es varu zināt, ka mani bērni Andreas un Francisko, kuri ir apprecējušies, dara to pašu savās mājās, un viņi ar saviem bērniem dara tās pašas lietas, kuras mēs darām. Starp mums vienmēr pastāv saikne!!! Pulksten 5:00 no rīta, Augustīns (14 gadus vecs) un Elizabete (16 gadus veca) ir jau pamodušies, tāpat kā to darīja viņu vecākie brāļi un māsas, kad bija viņu vecumā, lai apmeklētu Svēto Rakstu nodarbības (semināru), kuras notiek 6:00 no rīta mūsu lūgšanu namā no pirmdienas līdz piektdienai, un pēc tam viņi dodas uz skolu (tieši tāpat kā es to darīju, kad biju viņu vecumā, četrus gadus pēc kārtas). Tu jūti prieku savā dvēselē, kad dzirdi iedvesmotus skolotājus mācām Dieva mūžīgās patiesības, kuras var pielietot savās dzīvēs, un tu iegūsti tik daudz atbilžu uz visām lietām, par kurām jaunieši ir noraizējušies, un arī par lietām, kuras attiecas uz mūžību. Es nevaru iedomāties savu dzīvi bez Baznīcas. Esmu laimīga, būdama meita, māsa, sieva un māte, un lielākā daļa šīs laimes ir pateicoties tam, ko es esmu iemācījusies un pieredzējusi, kad centos dzīvot pēc Jēzus Kristus evaņģēlija.