mormon.org Latvija

Kādēļ Pēdējo dienu svētie kalpo misijās?

  • Lai dalītos svētībās, kas gūstamas, sekojot mūsu Glābējam Jēzum Kristum. Man bija iespēja doties uz Argentīnu, lai dalītos savās zināšanās par mormoņu ticību. Tā bija labākā un grūtākā lieta, ko esmu paveicis. Rādīt vairāk

  • Es sekoju Jēzus Kristus piemēram un sludinu evaņģēliju pasaulē. Rādīt vairāk

  • Misija, jeb īpašs laiks, ko cienīgs jaunietis var veltīt nedalīti tikai Tam Kungam, sludinot Viņa evaņģēliju, ir viena no baznīcas svarīgākajām kalpošanām. Tas nav nekas jauns un unikāls, jo pats Kristus uz to aicināja tad, kad Viņš staigāja pa šīs zemes virsu. Viens iemesls, kāpēc svētie kalpo misijās, ir lai izpildītu Tā Kunga pavēli, pievērst cilvēkus ticēt Viņam un kristīties grēku nožēlošanai. Otrs iemesls ir rodams pašos cilvēkos, un tā ir mīlestība, mīlestība pret To Kungu, Dievu un visiem cilvēkiem. Man bija tas gods kalpot Sanktpēterburgas misijā gandrīz desmit gadus atpakaļ. Esot jaunam baznīcas loceklim, man tā bija iespēja tuvoties Kristum, mācot Viņa evaņģēliju un kalpojot maniem brāļiem un māsām kaimiņvalstī. Misija man palīdzēja stiprināt liecību par to, ka šī ir Tā Kunga baznīca, un ka mēs visi esam viena Dieva bērni, neatkarīgi no valstiskās piederības vai rases. Ja vienā teikumā būtu jāatbild uz jautājumu, tad, svētie kalpo misijās, jo viņi mīl To Kungu. Rādīt vairāk

  • Misionāru darbs ir viens no svarīgākajiem veidiem, kā palīdzēt Tā Kunga bērniem atgriezties pie Viņa, jo mēs ticam, ka mēs visi pazinām Dievu un pielūdzām Viņu debesīs. Misionāri tiek sūtīti uz dažādām pasaules valstīm, lai palīdzētu izplatīt evaņģēliju un atgādinātu visiem Dieva bērniem par derībām ar Viņu. Visiem baznīcas locekļiem nav obligāti jādodas misijā, tomēr ir lūgts, lai visi, kas ir cienīgi, ziedo divus gadus, lai kalpotu Dievam. Daudzi mani draugi jautā, kādēļ jaunie koledžas vecuma vīrieši (elderi) un sievietes (māsas) par prioritāti neizvirza izglītību vai darbu, bet brauc misijā. Atbildot uz šo jautājumu, es gribētu teikt, ka Baznīcā tiek augstu vērtēta un uzsvērta izglītības nozīme. Vienā no mūsu Svēto Rakstu krājumiem var lasīt: „Tas saprāta līmenis, ko mēs sasniedzam šajā dzīvē, celsies ar mums augšāmcelšanās reizē. Un, ja cilvēks iegūst vairāk zināšanu un saprāta šajā dzīvē caur savu uzcītību un paklausību nekā cits, tik daudz priekšrocību viņam būs nākamajā pasaulē”. Kaut arī tas lielā mērā attiecas uz laicīgajām zināšanām, mēs ticam, ka iegūt garīgas zināšanas ir tikpat svarīgi, ja ne vēl svarīgāk. Lai gan, salīdzinot ar skolu, divu gadu ziedošanu kalpošanai misijā var uzskatīt par upuri, mēs ticam, ka Tā Kunga svētība un bauslis sludināt Viņa evaņģēliju cilvēkiem visā pasaulē noteikti ir prioritāte. Svētības, ko mēs iegūstam misionāru darbā (komandas darbs, laika plānošana, kalpošana), dod vēl lielāku iedvesmu un atbalstu iegūt laicīgo izglītību. „Meklējiet labākajās grāmatās gudrības vārdus; meklējiet zināšanas, patiesi studējot, un arī ar ticību.” Misionāriem manā sirdī ir īpaša vieta, jo es tiešā veidā esmu saskārusies ar viņu darbu. Es zinu, kādu ietekmi šīs jaunās māsas un elderi atstāj uz daudzu cilvēku dzīvēm, un es pieredzējusi prieku un pārmaiņas, kādas viņi nes gan katram individuāli, gan ģimenēm, gan nākamajām paaudzēm. Es atbalstu misionārus, rakstot uzmundrinošas vēstules, izplatot evaņģēliju tiešsaistē un dodot misionāriem ieteikumus par cilvēkiem, kurus viņi varētu mācīt. Rādīt vairāk

  • Savas misijas beigās es satiku sievieti, kura bija klausītāja Baznīcā vairāk nekā deviņus gadus. Viņa bija cītīgi mācījusies līdztekus vairākas reliģijas šajā laikā. Kad viņa teica, ka vēloties kristīties, viņa teica, ka esot daži jautājumi, kurus vispirms man vēloties uzdot. Viņas pirmais jautājums mani pārsteidza. „Vai tavs tēvs nodarbojas ar galdniecību?” viņa jautāja. Es atbildēju: „Jā,” nodomādams, ka tas bija dīvains jautājums. „Vai tu strādāji kopā ar viņu, kad biji jaunāks?” viņa jautāja tālāk. Un atkal, es atbildēju apstiprinoši, aizvien būdams apmulsis par to, kāpēc viņa uzdod jautājumus, uz kuriem, šķiet, viņa jau zināja atbildes. Viņas nākamais jautājums mani nobiedēja. „Vai tu valkāji sarkanbaltu flaneļa kreklu, kad ar tēvu strādāji darbnīcā?” Viņa zināja, ka jautājums mani ir pārsteidzis. Mans vectēvs nomira gandrīz pirms 10 gadiem. Es biju saglabājis vienu no viņa krekliem, ko izmantoju darbnīcā, kur mēs ar tēvu kopā būvējām jahtu tajās divās nedēļas, kad kārtojām viņa īpašuma lietas. Es prātoju, vai viņa būtu atradusi manu ģimeni pāri visam okeānam un kaut kā uzzinājusi par manu pagātni. Redzēdama, ka es biju apjucis par viņas zināšanām, viņa turpināja. „Man tev vajadzētu paskaidrot, kāpēc es to prasu,” viņa teica. „Pirms deviņiem gadiem, kad es pirmo reizi sastapos ar PDS misionāriem un lasīju Mormona Grāmatu, es lūdzu Dievu un jautāju Viņam, vai man ir jāpievienojas šai Baznīcai. Pēc lūgšanas es klusi gulēju gultā. Es aizvēru savas acis, un cauri manam prātam pazibēja attēls. Es redzēju tēvu un dēlu strādājam galdnieka darbnīcā. Zēns bija jauns, un viņam bija sarkanbalts flaneļa krekls. Es nedzirdēju nekādas balsis, bet es biju pārņemta ar labām sajūtām un pārliecību, ka tas zēns bija misionārs, kurš mani kristītu! Man nebija ne jausmas, ka tas prasīs deviņus gadus, bet, kad tu pirmo reizi ienāci pa manām durvīm, es zināju, ka tu biji tas zēns. Mēs kopīgi iegājām kristību ūdeņos manas divu gadu misijas Anglijā pašā pēdējā dienā. Redzēt citus cilvēkus piedzīvojam to laimi, kādu es biju piedzīvojis, bija tik atalgojoši! Es nevaru iedomāties labāku iemeslu, lai kalpotu citiem, kā dalīties savā priekā un zināt, ka Glābējs ir priecīgs par katru dvēseli, kas ir atvesta pie Viņa, kā šī labā māsa. Mēs kalpojam misijās tāpēc, ka mēs mīlam mūsu Glābēju Jēzu Kristu, un tāpēc, ka mēs mīlam mūsu garīgos brāļus un māsas. Rādīt vairāk

Bez rezultātiem