mormon.org Latvija

Kas ir cerība un uz ko jūs cerat?

  • Pēdējo dažu gadu laikā, kopš mūsu meitai tika diagnosticēta reta ģenētiska slimība, esmu daudz mācījusies par cerību. Mana sirds vienmēr tiecās pie tiem, kas cieš no skumjām un viņu bērnu veselības problēmām, bet es nekad nedomāju, ka MAN PAŠAI būs jāsaskaras ar šīm problēmām. Kad mūsu meitai tika uzstādīta diagnoze, mani pārņēma nepieredzēta tukšuma sajūta. Taču, atskatoties atpakaļ, es redzu spēku un satuvināšanos, kas mūsu ģimenē ienākuši, pateicoties mūsu nākotnes cerībai. Es esmu sapratusi, ka Dievs ir bijis man līdzās grūtākajos brīžos un ka pārbaudījumi var mūs padarīt stiprākus. Rādīt vairāk

  • Cerība ir tā, kas mūs paceļ pāri bezcerības dzīlēm. Cerība sniedz mums spēku pārvarēt dzīves traģēdijas. Cerība ir dāvana, ko varat sniegt tiem, kas savu cerību ir zaudējuši, kamēr jums tā vēl ir. Cerība var sniegt prieku krietnu laiku pirms tiks rasts risinājums. Dalīšanās cerībā dod spēku citiem: kopienām, pilsētām, nācijām, pasaulei. Cerība ir spēcīga pat tās rāmākajās izpausmēs un ir neapturama, kad tā ir varena, un šīs divas cerības izpausmes var kļūt par vienu veselu vienā acumirklī. Rādīt vairāk

  • Cerība ir lielisks vārds. Vārds „cerība” man nozīmē optimismu. Cerība nozīmē redzēt to, kas varētu būt, nevis to, kā izskatās vai kas ir. Kad līst, mēs ceram, ka uzspīdēs saule. Mēs ceram, ka atnāks pavasaris, kad ir ziema (vismaz es ceru, jo man nepatīk salt!). Kad esam slimi, mēs ceram, ka atveseļosimies. Mēs ceram uz mīlestību, kad jūtamies nīsti. Kad mums ir cerība, mēs nebaidāmies. Un, ja mums ir cerība saistībā ar garīgām lietām, mēs pieaugam ticībā. Esmu optimists, kurš cer uz lietām, par ko, iespējams, varētu tikai sapņot. Es ceru, ka man golfā ies labāk, ka varēšu uzaudzināt labu ģimeni, ka manas sievas veselība uzlabosies, ka varēšu finansiāli uzturēt mūsu ģimeni. Es ceru, ka mans dēls atradīs darbu, pat ja viņam tas ir grūti. Es ceru, ka mūsu valdība iegūs skaidrāku skatījumu uz to, ka, tā vietā, lai strīdētos, politiķi un žurnālisti ar atvērtu prātu runās par dažādām idejām. Varbūt tad mēs varēsim pieņemt labākus lēmumus, risinot mūsu problēmas. Es ceru, ka mīlestība uzvarēs naidu, ticība sakaus bailes, optimistu būs vairāk nekā pesimistu, un zemesriekstu sviesta burkas vāciņš kritīs ar sviestu uz augšu! Protams, es arī ceru uz Kristu, un šī cerība ved pie ticības. Un es ceru … ka ticība ved pie žēlsirdības, mīlestības, miera un laimes. Jā, cerība ir LIELISKS vārds! Rādīt vairāk

  • Es atceros, ka manā beidzamajā gadā koledžā vienu vakaru es jutos īpaši noraizējies. Semestra beigās man bija jābeidz studijas, un man ar kādu meiteni bija nopietnas attiecības, bet es vēl aizvien nebiju pārliecināts, vai viņa ir „īstā”. Es gatavojos iestājeksāmenam jurisprudences skolā, bet iepriekš, tajā mēnesī, es saņēmu darba piedāvājumu ar pārcelšanos uz Koreju, un man bija jāpieņem vai jānoraida šis piedāvājums nākamajā dienā. Un tā pēc ilgas sarunas pa tālruni ar manu tēvu par risku, pametot studijas un pārceļoties uz citu pasaules malu, es izgāju no sava dzīvokļa un devos pastaigā pa studentu pilsētiņu. Un tajā vēlajā vakarā es viens pats klaiņoju pa ielām tā, it kā tās būtu manas krustceles, būdams jūtu pārņemts. Ko darīt, ja es izdaru nepareizu izvēli? Ko darīt, ja šī ir īstā meitene? Vai šis ir pareizais ceļš manai karjerai? Es vēl aizvien skaidri atceros tās baiļu sajūtas, kuras man bija. Izlejot savu dvēseli Debesu Tēvam un jautājot pēc vadības, es nesaņēmu atbildi. Domas nekļuva skaidrākas. Tā vietā tas, ko es jutu, bija: „Raijen, vienkārši esi Man paklausīgs un uzticies Man, un Es par tevi parūpēšos.” Tas arī viss, nekādas skaidras atbildes par to, kas man būtu jādara. Man nevajadzēja baidīties. Nākamajā dienā, vēl aizvien esot bez pārliecības, bet šoreiz ar cerību baiļu vietā, es pieņēmu darba piedāvājumu un 3 mēnešus vēlāk pārcēlos uz Seulu, Korejā. 4 mēnešus vēlāk Seulā es pirmo reizi satiku savu sievu, 6000 jūdzes no manām un viņas mājām. Viņa bija ieradusies nedēļu agrāk no Kanādas, lai Korejā mācītu angļu valodu. Kad bijām precēti jau sešus gadus, es pirmo reizi aizvedu Eirīnu un mūsu tā laika 2 bērnus apciemot manu veco studentu pilsētiņu. Kamēr mēs pastaigājāmies, es nesu uz pleciem mūsu 2 gadus veco meitu, un mūsu 4 gadīgais puika skraidīja mums apkārt. Laiks bija nevainojams. Es paskatījos uz manu skaisto, drosmīgo, brīnišķīgo sievu, un tajā brīdī viss apstājās. Un es beidzot sapratu atbildi uz manu lūgšanu, kuru skaitīju pirms daudziem gadiem šajā pašā vietā — „Šis ir tas, ko biju tev paredzējis, … tas viss bija tā vērts.” Es atdotu visu, lai varētu atgriezties laikā pie tā zēna tajā vakarā — klaiņojoša, bailīga, atbilžu meklējoša — un ļaut viņam ieskatīties tajā, kas viņu sagaida, — visā, pēc kā viņš var tiekties. Jēzus Kristus evaņģēlijs mani ir iemācījis cerībā uzticēties manam Debesu Tēvam. Rādīt vairāk

Bez rezultātiem