mormon.org Latvija

Sveiki, es esmu Michael

  • Michael Pye
  • Michael Pye
  • Michael Pye
  • Michael Pye
  • Michael Pye
  • Michael Pye
  • Michael Pye
  • Michael Pye

Par mani

Mani sauc Maikls un es esmu osteopāts Lielbritānijā. Es arī nepilnu laiku mācu osteopātiju universitātē. Lielāko sava darba laiku es pavadu, palīdzot cilvēkiem, kas piedzīvo fiziskas sāpes. Osteopāti izmanto rokas, lai noteiktu un ārstētu dažādas fiziskas kaites. Es esmu ļoti pateicīgs par to, ka varu pavadīt laiku ar cilvēkiem, kad viņi, iespējams, ir visvairāk ievainojami. Man ļoti patīk savs darbs. Es arī esmu vīrs un divu pusaugu zēnu tēvs. Es esmu ļoti pateicīgs par savu ģimeni, viņi ir man pati dārgākā dāvana.

Kāpēc es esmu Pēdējo dienu svētais?

Pirmo reizi es uzzināju par Baznīcu, kad divi tās pārstāvji pieklauvēja pie manu vecāku durvīm un mans tēvs viņus uzaicināja dalīties savā vēstījumā. Kā vienpadsmit gadus vecam puisim man šķita aizraujoši klausīties šajos jaunajos amerikāņos. Man nebija nekāda pieredze attiecībā uz reliģiju, un mans prāts nebija aizņemts ar aizspriedumiem. No sākuma man mācīja, kā lūgt, un tad mani aicināja lūgt pašam un vaicāt Dievam, vai tas, kas tiek mācīts, ir patiesība. Es atceros, ka jutos nedaudz muļķīgi, pirmo reizi nometoties ceļos pie savas gultas un skaitot savu pirmo lūgšanu, taču līdz pat šai dienai es atceros, ka gandrīz nekavējoties „sajutu” savu atbildi. Iekšēji es jutos ļoti labi, man patika šī sajūta, un es ticu, ka tas bija sākums manām attiecībām ar Dievu. Es lūdzu, lai mani kristītu, un kopš tā laika es ne reizi neesmu atskatījies atpakaļ. Es joprojām jūtu, ka Dievs ir man blakus un pieskata manu ģimeni. Es vienmēr esmu juties tāds kā Dieva mīlulis, taču, manuprāt, Viņš liek tā justies katram, kurš cenšas Viņu uzklausīt. Man nav racionāla pamata savai ticībai, mani audzināja ar zinātnisku pieeju, un es pilnībā apzinos argumentus, kādus sniedz mūsdienu saprāta un zinātnes balsis. Es nevaru pierādīt Dieva esamību, taču es patiesi ticu, ka esmu uz pareizā ceļa. Tas joprojām ir liela mierinājuma un spēka avots manā dzīvē, un es vienmēr būšu pateicīgs diviem jaunajiem vīriešiem, kas vairāk kā pirms trīsdesmit gadiem pieklauvēja pie manu vecāku durvīm.

Kā es dzīvoju pēc savas ticības?

Es aktīvi piedalos savas vietējās Baznīcas pasākumos, es brīvprātīgi kalpoju bīskapībā, kur man ir noteikti pienākumi attiecībā uz jaunatni. Vienu reizi nedēļā es pavadu laiku ar mūsu jauniešiem, piedaloties dažādos sporta vai jaunu prasmju apgūšanas pasākumos vai kalpojot, piemēram, sakopjot dārzus mūsu draudzes vecākiem ļaudīm. Šajās aktivitātēs mūsu jaunieši pavada laiku kopā, stiprinot savu draudzību un ticību. Tāpat es arī palīdzu bīskapam, kurš, kā zināms, ir draudzes finansiāli neapmaksāts vadītājs, palīdzēt mūsu Baznīcas locekļu vajadzībās. Tas ietver vientuļu vai bēdu pārņemtu cilvēka mierināšanu, palīdzības sniegšanu darba meklējumos tiem, kas to ir zaudējuši, kā arī jebkāda cita atbalsta, kāds vien ir nepieciešams, sniegšanu. Tas var prasīt pūles, taču, cenšoties palīdzēt citiem, sajūtas ir labas.