mormon.org Latvija

Sveiki, es esmu Lisa

  • Lisa Adachi
  • Lisa Adachi
  • Lisa Adachi
  • Lisa Adachi
  • Lisa Adachi
  • Lisa Adachi
  • Lisa Adachi
  • Lisa Adachi

Par mani

Jūs mani varētu saukt par tipisku sievieti. Es esmu studente no Āzijas. Man skolā ir labas atzīmes, es neaizmirstu mājās novilkt kurpes un esmu profesionāle lūpu krāsu izvēlē. Lai nu kā, ja jūs jautātu maniem draugiem, viņi teiktu, ka es esmu visvisāda, tikai ne tipiska. Esmu ļoti kaislīgi nodevusies kalpošanai organizācijā „Operation Smile”. Pēdējo divu gadu laikā esmu veltījusi vairāk, nekā 1100 kalpošanas stundas, lai vienkārši veicinātu tās darbību. Darbs šajā organizācijā ir man dāvājis daudz mīlestības un perspektīvas manā dzīvē. Es patiešām varu teikt, ka kopā ar Kristus evaņģēliju šī organizācija uz mani ir atstājusi lielāku ietekmi nekā jebkas cits. Tā ir piepildījusi mani ar kaislību kalpot un ļāvusi saprast, ka vislielāko prieku dzīvē es gūstu, palīdzot citiem. Šobrīd es mācos vidusskolas pēdējā klasē un daru visu iespējamo, lai man skolā veiktos. Koledžā es sākšu iet pēc neilga laika, un es nevaru vien sagaidīt, kad man būs jauni pārbaudījumi un jauna pieredze. Man ir ļoti bail no visa, kam ir spalvas, esmu „Avid” programmas līdere visās jomās un „Food Network” kanāla fane. Pirmais, ko es izdarīju, sasniedzot pilngadību, bija profila izveidošana Mormon.org mājaslapā. Esmu vidusskolas pēdējās klases skolniece, humāniste, topošā žurnāliste un mormone.

Kāpēc es esmu Pēdējo dienu svētais?

Es kristījos, kad man bija 14 gadi — es biju īsta astotās klases skolniece. Es esmu mormone, jo, pirms es nācu uz šīs Zemes, es ar Debesu Tēvu vienojos, ka darīšu visu, kas ir manos spēkos, lai atgrieztos atpakaļ pie Viņa. Es zinu, ka Viņa mūžīgais patiesais evaņģēlijs ir vienīgais ceļš, lai es varētu tikt paaugstināta mūžīgā godībā. Es esmu mormone, jo nekas šajā dzīvē man nesniedz vairāk laimes kā cilvēki, draugi, iespējas, liecība un svētības, ko esmu pieredzējusi Baznīcā. Es varu godīgi teikt, ka tad, kad esmu nomākta, nekas mani nepadara priecīgāku vai mierīgāku, kā tas, ko varu atrast caur šo Baznīcu, — cilvēkus, kuri man ir apkārt un kuri ir viens no maniem lielākajiem atbalstiem, Svētos Rakstus (kas ietver arī Mormona Grāmatu, Bībeli, Mācību un Derības un daudzus citus), kas man sniedz dievišķas atbildes un zināšanas, ka viss notiek tieši tā, kā vajag, un ka pārbaudījumi patiesībā ir svētības. Esmu tik pateicīga, ka man ir zināšanas par mūžīgo dzīvi un mūžīgo laulību. Īpaši vidusskolas gados es sapratu, ka būtu gandrīz neiespējami dzīvot bez Baznīcas. Tas noteikti ir grūts un pārbaudījumiem pilns laiks. Ir daudz cerību un liels spiediens pat no labāko draugu puses, lai viegli noietu no patiesības un taisnīguma takas. Lai gan es savā dzīvē esmu veikusi dažas sliktas izvēles, es zinu, ka es varu tās nožēlot un atrast atbildes caur Debesu Tēvu. Viņš nevēlas man tīši kaitēt, tā vietā Viņš man dod pārbaudījumus, jo zina, ka es tos varu pārvarēt un pārvarēšu, lai man pašai būtu labāk. Tie ir tikai daži iemesli, kādēļ es esmu mormone. Caur Svēto Garu es esmu saņēmusi liecību, ka tikai caur Viņa plānu es varu pilnībā sasniegt savu patieso un pilnīgo potenciālu. Es mīlu evaņģēliju no visas sirds un esmu tam pateicību parādā par to, kas es esmu un par ko kļūšu.

Personīgie stāsti

Lūdzu, dalies savās sajūtās/liecībā par evaņģēlija Atjaunošanu.

„Tāpēc, ka es zinu, ka Viņš dzīvo, …” Šādu tēmu pārdomām man uzdeva semināra laikā (nodarbībās, kurās es piedalos darbdienās pēc skolas kopā ar saviem vienaudžiem, lai mācītos, pilnveidotos un mācītu citus). Man bija grūti atbildēt uz šo jautājumu, nedomājot par pretējo. Es šo jautājumu pavērsu otrādi, sakot: „Ja es zinātu, ka Viņš nav dzīvojis…” Ja ES ZINĀTU, ka VIŅŠ nav dzīvojis, un ZINĀTU, ka evaņģēlijs nav ticis atjaunots uz Zemes — ja es zinātu šīs lietas ar stingru liecību un pārliecību, tad man nebūtu, uz ko tiekties. Es zinu, ka tad es nebūtu tik stipra kā tagad, es būtu vientuļa un grūtos brīžos justu vājumu, nomāktību un bezcerību. Es zinu, ka mīlestība un kalpošana man būtu vienaldzīga, un es zinu, ka es netiektos uzlabot savu dzīvi. Ja es zinātu, ka glābšanas plāns nav patiess, mani sagrautu doma, ka man nebūs izredžu pēc nāves būt kopā ar tiem, kurus mīlu. Ja es ticētu, ka laulības un ģimene nevar būt mūžīga, es būtu ārkārtīgi apbēdināta. Ja es zinātu, ka nav neviena, kurš man varētu palīdzēt jebkurā manas dzīves posmā, ja es zinātu, ka nav neviena, kurš zina visas manas raizes un dzird katru manu lūgšanu, — mana dzīve būtu bezjēdzīga. Tas būtu ļoti sāpīgi, un es justos apātiska un sagrauta. Par laimi, no visas sirds, prāta un spēka es zinu, ka man ir žēlsirdīgs Tēvs debesīs, kurš vēlas, lai es pie Viņa atgrieztos. Es zinu, ka es esmu stipra, izvēlēta un izredzēta meita, kura ir svētīta, lai nāktu uz šīs Zemes šajā laikā unikālam un dievišķam mērķim. Es zinu, ka mana ģimene var būt kopā mūžībā un mēs varam dzīvot laimīgi mūžīgi. Es zinu, ka ir kāds, kurš mani mīl vairāk, kā jebkurš jebkad varētu saprast, un ka šis kāds mani un tevi mīl vienādi. Es zinu, ka, pat ja es būtu vienīgais cilvēks pasaulē, Viņš tāpat dzīvotu un mirtu manis dēļ. Es zinu, ka visam, kas notiek, ir jēga, un pārbaudījumi ir ideāli pielāgoti katram individuāli. Es zinu, ka labākais vēl ir tikai priekšā un ka visas lietas es spēju Tā spēkā, kas mani dara stipru. Ne tikai dažas, bet VISAS. Es visu šo zinu, jo zinu, ka Viņš dzīvo.

Kādēļ Pēdējo dienu svētie kalpo misijās?

Misionāru darbs ir viens no svarīgākajiem veidiem, kā palīdzēt Tā Kunga bērniem atgriezties pie Viņa, jo mēs ticam, ka mēs visi pazinām Dievu un pielūdzām Viņu debesīs. Misionāri tiek sūtīti uz dažādām pasaules valstīm, lai palīdzētu izplatīt evaņģēliju un atgādinātu visiem Dieva bērniem par derībām ar Viņu. Visiem baznīcas locekļiem nav obligāti jādodas misijā, tomēr ir lūgts, lai visi, kas ir cienīgi, ziedo divus gadus, lai kalpotu Dievam. Daudzi mani draugi jautā, kādēļ jaunie koledžas vecuma vīrieši (elderi) un sievietes (māsas) par prioritāti neizvirza izglītību vai darbu, bet brauc misijā. Atbildot uz šo jautājumu, es gribētu teikt, ka Baznīcā tiek augstu vērtēta un uzsvērta izglītības nozīme. Vienā no mūsu Svēto Rakstu krājumiem var lasīt: „Tas saprāta līmenis, ko mēs sasniedzam šajā dzīvē, celsies ar mums augšāmcelšanās reizē. Un, ja cilvēks iegūst vairāk zināšanu un saprāta šajā dzīvē caur savu uzcītību un paklausību nekā cits, tik daudz priekšrocību viņam būs nākamajā pasaulē”. Kaut arī tas lielā mērā attiecas uz laicīgajām zināšanām, mēs ticam, ka iegūt garīgas zināšanas ir tikpat svarīgi, ja ne vēl svarīgāk. Lai gan, salīdzinot ar skolu, divu gadu ziedošanu kalpošanai misijā var uzskatīt par upuri, mēs ticam, ka Tā Kunga svētība un bauslis sludināt Viņa evaņģēliju cilvēkiem visā pasaulē noteikti ir prioritāte. Svētības, ko mēs iegūstam misionāru darbā (komandas darbs, laika plānošana, kalpošana), dod vēl lielāku iedvesmu un atbalstu iegūt laicīgo izglītību. „Meklējiet labākajās grāmatās gudrības vārdus; meklējiet zināšanas, patiesi studējot, un arī ar ticību.” Misionāriem manā sirdī ir īpaša vieta, jo es tiešā veidā esmu saskārusies ar viņu darbu. Es zinu, kādu ietekmi šīs jaunās māsas un elderi atstāj uz daudzu cilvēku dzīvēm, un es pieredzējusi prieku un pārmaiņas, kādas viņi nes gan katram individuāli, gan ģimenēm, gan nākamajām paaudzēm. Es atbalstu misionārus, rakstot uzmundrinošas vēstules, izplatot evaņģēliju tiešsaistē un dodot misionāriem ieteikumus par cilvēkiem, kurus viņi varētu mācīt.

Kā es dzīvoju pēc savas ticības?

Šobrīd man baznīcā ir divi aicinājumi. Esmu mūsu staba jauniešu padomē, kas plāno un rīko pasākumus visiem staba jauniešiem. Otrkārt, es vadu visas jaunās 12-18 gadu vecās sievietes savā bīskapijā (baznīcas locekļu grupā, kas apmeklē baznīcu vienā un tajā pašā laikā noteiktā reģionā). Es vadu sanāksmes, palīdzu plānot jautrus un sirsnīgus pasākumus un palīdzu šīm iedvesmojošajām jaunajām sievietēm augt un attīstīt tā saucamās „Jauno sieviešu vērtības”, kas iekļauj ticību, zināšanas, labos darbus, godīgumu un tikumu. Abi aicinājumi ir patiesi bagātinājuši un svētījuši manu dzīvi. Tas, ko es esmu mācījusies savos aicinājumos un ko tie man ir devuši, simtkārt atsver laiku un pūles, ko esmu tiem veltījusi. Es dzīvoju saskaņā ar savu ticību, ejot uz baznīcu, maksājot desmito tiesu un kalpojot tik daudz, cik vien varu. Es cenšos dzīvot pēc tā, ko es zinu un ko esmu mācījusies.