mormon.org Latvija

Sveiki, es esmu takara

  • Kazuta Takara
  • Kazuta Takara
  • Kazuta Takara
  • Kazuta Takara
  • Kazuta Takara
  • Kazuta Takara
  • Kazuta Takara
  • Kazuta Takara

Par mani

Es dzīvoju Čibas prefektūrā un esmu piecbērnu tēvs. Japāna ir valsts, kur dzimstības līmenis turpina samazināties, tādēļ citus pārsteidz, ka es esmu piecbērnu tēvs, taču man patīk dzīvot starp jaukiem bērniņiem. Kā uzņēmējam, mana ikdiena ir ļoti aizņemta, tomēr es baudu priekpilnu dzīvi, cenšoties pareizi samērot laiku darbam, ģimenei un sev. Brīvdienās es sērfoju pa okeāna viļņiem un atbrīvojos no stresa, izbraucot ar savu Hārlija Deividsona motociklu, — bija vajadzīgi seši gadi, lai pārliecinātu sievu ļaut man to nopirkt! Es varu darīt to, kas man sagādā prieku, arī pateicoties tam, ka man ir saprotoša sieva. Paldies viņai!

Kāpēc es esmu Pēdējo dienu svētais?

Manā gadījumā arī mani vecāki bija mormoņi, tā kā esmu apmeklējis baznīcu jau kopš bērnības. Sasniedzot vecumu, kad varēju spriest pats un pieņemt pats savus lēmumus, sāku šaubīties, vai dzīvoju kā mormonis pats pēc savas gribas. Gadījās pat brīži, kad domāju, ka paklausība daudz un dažādiem baušļiem (likumiem) dara mani nebrīvu. Man pat šķita, ka palaižu garām visu jautrību. Taču, kad sapratu, ka šī dzīve ir process, kurā iegūt laimi, kas turpināsies mūžīgi, Jēzus Kristus mācības, kas man bija mācītas baznīcā, kļuva neaizstājamas. Es gribu nodot tālāk saviem bērniem tās svarīgās mācības un tradīcijas, ko man nodevuši mani vecāki.

Kā es dzīvoju pēc savas ticības?

Mans moto skan: „Ja dzīvē nav jautrības, tad dzīve ir izniekota.” Man ir jāstrādā gan kā tēvam, gan kā sabiedrības loceklim, gan kā mormonim. Man šķiet, ka mana misija šajā dzīvē ir mācīt un audzināt savus bērnus kā tēvam, strādāt no visa spēka un sniegt ieguldījumu sabiedrībā kā sabiedrības loceklim, un uzvesties tā, lai varētu iepriecināt citus kā mormonis. Lai varētu ar prieku to īstenot, uzskatu, ka, pirmkārt, pašam jāpriecājas par dzīvi, tādēļ esmu pie sava mīļā okeāna, braucu ar motociklu un dodos izbraukumos ar ģimeni. Man nemaz nešķiet, ka man kā mormonim būtu kāds unikāls, savāds dzīvesveids. Drīzāk jau es dzīvoju pilnīgi dabiski, mērķtiecīgi un jēgpilni, lai varētu būt laimīgs mūžīgi, kopā ar savu mīļo ģimeni. Viens no manas priekpilnās dzīves aspektiem ir tas, ka svētdienās pat skaidrā laikā izvēlos doties uz baznīcu, nevis okeānu.