mormon.org Latvija

Sveiki, es esmu Jarem

  • Jarem Frye
  • Jarem Frye
  • Jarem Frye
  • Jarem Frye
  • Jarem Frye
  • Jarem Frye
  • Jarem Frye
  • Jarem Frye

Par mani

Darbs: Es esmu „SymBiotechs USA” protēžu dizaina un ražošanas kompānijas dibinātājs un prezidents. Es esmu uzveicis vēzi un esmu AVC (amputēts virs ceļgala). Es radu un ražoju produktus, kas ļauj nodarboties ar snovbordu, veikbordu, slēpošanu, klinšu kāpšanu un citām aktivitātēm cilvēkiem, kuri, kā agrāk tika uzskatīts, to nevar paveikt kājas amputācijas (virs ceļgala) dēļ. Vēža smagākā daļa bija zaudēt „normālo” — spēju darīt to, kas jau bija svarīga manas dzīves sastāvdaļa. Iespēja atkal dzīvot normālu dzīvi ir manas zāles pret sliktākajām vēža sekām. Man patīk domāt, ka tas ir tikpat svarīgi tiem pacientiem, kuri saka, ka esam arī atdevuši viņiem atpakaļ viņu dzīvi. Starp šiem pacientiem ir citi izdzīvojušie pēc vēža, karavīri, kuri ir guvuši ievainojumus, pildot pienākumus, atlēti, kuri ir pārcietuši amputāciju, un citi visā pasaulē. Personīgie sasniegumi: Izmantojot manu dizaina ideju, esmu kļuvis par pirmo cilvēku ar virs-ceļa amputāciju (AVC), kurš nodarbojas ar „telemark” slēpošanu, profesionālo klinšu kāpšanu un veikbordu. Vēl vairāk mani aizrauj tas, ka esmu izveidojis uzņēmumu, kas svētī cilvēkus visā pasaulē! Es padarīju iespējamas lietas, par kurām man teica, ka vairs nevarēšu darīt ar amputētu kāju, un tagad citi amputāciju pārcietušie visā pasaulē kopā ar mani dara neiespējamas lietas. Visi šie panākumi man ir bijuši kā lieliskas svētības, kuras es nebūtu saņēmis bez Dieva ietekmes manā dzīvē. Ģimene: Es nemaz nevaru atmaksāt saviem vecākiem par visu, ko viņi man ir devuši. Viņi abi pavadīja neparasti daudz laika kopā ar mani, mācot, iedvesmojot un vienkārši mīlot mani un manas māsas un brāļus visu mūsu dzīvi. Mana sieva ir visbrīnišķīgākā sieviete, kādu esmu saticis! Es viņā iemīlējos vēl „pirms” pirmā skatiena. Es pie viņas draudzenes griezu matus, kad viņa atnāca ciemos. Brīdī, kad izdzirdēju viņas balsi, mana sirds salecās, un nākamās dažas sekundes šķita kā mūžība, gaidot, kad varēšu ieraudzīt viņas seju. Viņa pienāca pie mana krēsla, lai sasveicinātos ar mani, un visas manas aizdomas apstiprinājās. Tajā vakarā es sāku viņu aplidot. Mums tagad ir divi vienreizēji puikas, un vēl viens ir ceļā. Mana ģimene ir manas dzīves lielākais prieks un patiesa debesu svētība. Nākotne: Es turpināšu pilnveidot protēzes, kas turpinās sniegt iespējas amputāciju pārcietušajiem dzīvot pilnvērtīgu un aktīvu dzīvi darbā, brīvajā laikā un ģimenes dzīvē. Es strādāju, lai izveidotu uzņēmumu, kas ne tikai piedāvā produktus, lai padarītu neiespējamo par iespējamu, bet arī lai iedvesmotu cilvēku prātus ticēt pašiem savām spējām. Es arī strādāju, lai izveidotu un piedāvātu protēzes īpašām vajadzībām trešās pasaules valstīm, kamēr izstrādājam attīstītākas protēzes modernākām valstīm. Filozofija: Nekad nekautrējies no komplimenta vai necenties mazināt tā vērtību, cenšoties būt pazemīgs. Jebkāds kompliments par jums ir dāvana no Dieva. Noliegt to, ka esi komplimenta cienīgs, ir noliegt Dieva dāvanas. Pieņem uzslavu, kad tā nāk, bet vienmēr uzslavē Dievu un pateicies Viņam visās lietās.

Kāpēc es esmu Pēdējo dienu svētais?

Es esmu Pēdējo dienu svētais, jo es ticu, ka Dievs joprojām mīl Savus bērnus un ka mūsdienu pasaulē vairāk nekā jebkad iepriekš Viņš ir vajadzīgs mūsu dzīvēs! Es zinu, ka Dievs, kurš vienmēr ir rīkojies pēc noteikta principa, atklājot Savas patiesības un vadot Savus bērnus caur šo grūto dzīvi, mūs nekad neatstās bezpalīdzīgus, lai atrastu savu ceļu šajā dzīvē, cerot atrast īsto „viedokli” par Viņa mācībām no tūkstošiem ticību un skaidrojumu. Es zinu, ka Jēzus Kristus ir mans Glābējs un ka Viņš ir aicinājis praviešus mūsdienās, tāpat kā Viņš to darīja Bībeles laikos. Kāpēc gan lai Viņš to nedarītu? Mums ir nepieciešama Viņa vadība tagad vairāk nekā jebkad agrāk! Es ticu, ka Džozefs Smits bija pravietis, tāpat kā Mozus bija pravietis, un ka mūsu pašreizējais pravietis Tomass S. Monsons arī ir tāds. Esmu ieguvis šo ticību, cītīgi studējot Mormona Grāmatu un Bībeli un patiesi lūdzot mūsu Debesu Tēvu.

Personīgie stāsti

Kādēļ Pēdējo dienu svētie kalpo misijās?

Savas misijas beigās es satiku sievieti, kura bija klausītāja Baznīcā vairāk nekā deviņus gadus. Viņa bija cītīgi mācījusies līdztekus vairākas reliģijas šajā laikā. Kad viņa teica, ka vēloties kristīties, viņa teica, ka esot daži jautājumi, kurus vispirms man vēloties uzdot. Viņas pirmais jautājums mani pārsteidza. „Vai tavs tēvs nodarbojas ar galdniecību?” viņa jautāja. Es atbildēju: „Jā,” nodomādams, ka tas bija dīvains jautājums. „Vai tu strādāji kopā ar viņu, kad biji jaunāks?” viņa jautāja tālāk. Un atkal, es atbildēju apstiprinoši, aizvien būdams apmulsis par to, kāpēc viņa uzdod jautājumus, uz kuriem, šķiet, viņa jau zināja atbildes. Viņas nākamais jautājums mani nobiedēja. „Vai tu valkāji sarkanbaltu flaneļa kreklu, kad ar tēvu strādāji darbnīcā?” Viņa zināja, ka jautājums mani ir pārsteidzis. Mans vectēvs nomira gandrīz pirms 10 gadiem. Es biju saglabājis vienu no viņa krekliem, ko izmantoju darbnīcā, kur mēs ar tēvu kopā būvējām jahtu tajās divās nedēļas, kad kārtojām viņa īpašuma lietas. Es prātoju, vai viņa būtu atradusi manu ģimeni pāri visam okeānam un kaut kā uzzinājusi par manu pagātni. Redzēdama, ka es biju apjucis par viņas zināšanām, viņa turpināja. „Man tev vajadzētu paskaidrot, kāpēc es to prasu,” viņa teica. „Pirms deviņiem gadiem, kad es pirmo reizi sastapos ar PDS misionāriem un lasīju Mormona Grāmatu, es lūdzu Dievu un jautāju Viņam, vai man ir jāpievienojas šai Baznīcai. Pēc lūgšanas es klusi gulēju gultā. Es aizvēru savas acis, un cauri manam prātam pazibēja attēls. Es redzēju tēvu un dēlu strādājam galdnieka darbnīcā. Zēns bija jauns, un viņam bija sarkanbalts flaneļa krekls. Es nedzirdēju nekādas balsis, bet es biju pārņemta ar labām sajūtām un pārliecību, ka tas zēns bija misionārs, kurš mani kristītu! Man nebija ne jausmas, ka tas prasīs deviņus gadus, bet, kad tu pirmo reizi ienāci pa manām durvīm, es zināju, ka tu biji tas zēns. Mēs kopīgi iegājām kristību ūdeņos manas divu gadu misijas Anglijā pašā pēdējā dienā. Redzēt citus cilvēkus piedzīvojam to laimi, kādu es biju piedzīvojis, bija tik atalgojoši! Es nevaru iedomāties labāku iemeslu, lai kalpotu citiem, kā dalīties savā priekā un zināt, ka Glābējs ir priecīgs par katru dvēseli, kas ir atvesta pie Viņa, kā šī labā māsa. Mēs kalpojam misijās tāpēc, ka mēs mīlam mūsu Glābēju Jēzu Kristu, un tāpēc, ka mēs mīlam mūsu garīgos brāļus un māsas.

Kā es dzīvoju pēc savas ticības?

Kad es biju 14 gadus vecs, man tika diagnosticēts kaulu vēzis manā kreisajā kājā. Nākamos divus gadus es regulāri apmeklēju slimnīcu, lai veiktu ķīmijterapiju un deviņas ķirurģiskās operācijas, kas ietvēra manas kājas amputāciju virs ceļa. Kā jau aktīvs 14-gadnieks — viss, uz ko es tajā laikā varēju koncentrēties, bija palikt aktīvam un būt „normālam”. Skolā mani saukāja par plikpauri un mani apdraudēja bērni, kuri nezināja, kāpēc man nebija matu. No manis izvairījās bērni, kuri domāja, ka vēzis ir lipīgs, un es piedzīvoju daudzas citas reakcijas. Es vienmēr centos palikt pozitīvs, bieži sev atgādinot, ka, ja Dievam ir man domāts plāns, man ne par ko citu nav jāuztraucas. Es ilgojos pēc šīs bērnišķīgās ticības, pie kuras paliek grūtāk turēties, kad dzīve kļūst sarežģītāka. Pēc vēža man bieži jautā tādas lietas kā: „Vai tas tev nebija ļoti briesmīgi?” un „Vai tu nebiji ļoti nomākts, ejot tam visam cauri?” Es atminos tās naktis slimnīcas gultā, kad zināju, ka mana kāja tiks amputēta, un cerēju vienkārši palikt dzīvs, bet es nebiju izjutis nekādu nomāktību. Vienu dienu, lasot Mormona Grāmatu, es sapratu, kāpēc. Runājot par Kristus atnākšanu, pravietis Alma rakstīja: „Un Viņš ies, izciešot visādas sāpes un ciešanas, un kārdinājumus; un tas būs tāpēc, lai vārds varētu tikt piepildīts, kas saka: Viņš uzņemsies Savas tautas sāpes un slimības” (Almas 7:11). Es sapratu, ka mana vienkāršā ticība Glābējam ļāva manas slimības slogiem tikt noņemtiem no manis un tikt atbrīvotam caur Viņa Izpirkšanu! Iepriekš man nebija ienācis prātā, ka mūžīgā Izpirkšana var mani ne tikai izglābt no grēka, bet arī atbrīvot mani no skumjām, bezcerības, slimības un sāpēm. Kopš tā laika esmu centies atcerēties šo vienkāršo principu un pielietot Kristus veikto Izpirkšanu katrā savas dzīves aspektā. Katrs manas dzīves mirklis ir bijis Dieva svētība! Es ticu, ka Viņam ir bezgalīgi daudz svētību katram no mums. Dažas ir apslēptas, jo pārbaudījumi un daudzas svētības ir grūti atpazīstamas kā svētības, bet ar Viņa palīdzību un pavisam nedaudz ticības no mūsu puses, mums kļūst pieejamas svētības, kuras mēs nekad nebūtu iedomājušies. Tāpat kā ikviens varētu dalīties ar kaut ko, kas tik ļoti ir svētījis viņu dzīvi, es cenšos dalīties ar apkārtējiem priekā, ko Glābējs man ir dāvājis, cerībā, ka viņi atradīs to pašu prieku un glābšanu, kādu es esmu guvis.