mormon.org Latvija

Sveiki, es esmu Grant.

  • Grant Leeworthy
  • Grant Leeworthy
  • Grant Leeworthy
  • Grant Leeworthy
  • Grant Leeworthy
  • Grant Leeworthy
  • Grant Leeworthy
  • Grant Leeworthy

Par mani

Esmu piecu brīnišķīgu bērnu tēvs un precējies ar apburošo Natāliju. Mēs esam paplašinājuši mūsu mazo māju, ieguldot daudz pūļu, un cenšamies mūsu mājvietu padarīt par mierpilnu mācību vietu, kur valdītu saskaņa. Man līdz šim ir bijusi diezgan traka un apbrīnojama dzīve ar daudziem piedzīvojumiem, par ko reiz varētu sarakstīt lielisku grāmatu. Man šķiet, mans sapnis bija iespēja savienot darbu ar manu sērfošanas grafiku, taču tas tā nav izdevies. Es strādāju par profesionālu nirēju, kas nirst pēc ēdamajiem gliemežiem, kā arī vadu zinātniskās izpētes darbus zivsaimniecības jomā kādā lielā zvejniecības uzņēmumā šeit, Austrālijā. Es aizraujos ar zivsaimniecības pētīšanu un cenšos to padarīt ilgtspējīgu. Es mīlu Jēzus Kristus evaņģēliju un cenšos kļūt par labāku cilvēku, vairāk palīdzot citiem cilvēkiem.

Kāpēc es esmu Pēdējo dienu svētais?

Iesākumā gribētu pateikt, ka mēs parasti neattiecinām uz sevi vārdu „mormoņi”, taču saucam sevi par Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcas locekļiem, „Baznīcas locekļiem” vai „Pēdējo dienu svētajiem”, lai būtu īsāk un vienkāršāk. Mana vecmāmiņa uzauga mazā pilsētiņā Kūrongas Nacionālajā parkā. Dzīvojot Melburnā, viņa pievienojās Baznīcai, kad satika misionārus, kas atbildēja uz tiem dzīves un Svēto Rakstu jautājumiem, uz kuriem citi nevarēja rast atbildes. Kā bērns — es apmeklēju Baznīcu, kā arī vidusskolas laikā četrus gadus apmeklēju rīta semināra nodarbības. Šajā laikā es dzirdēju dziesmu „Es dzirdēju Viņu nākam”, kas apraksta to, kā Jēzus izdziedināja lepras slimniekus. Es sajutu Svēto Garu kā siltu un mierīgu sajūtu savās krūtīs, un es zināju, ka Jēzus patiešām dzīvoja uz Zemes un, kā apustulis Pēteris liecināja, ir Dieva Dēls. Turpinot lasīt Svētos Rakstus un klausoties Baznīcas vadītāju uzstāšanās, es mācījos vairāk par evaņģēliju, un tas turpināja sniegt atbildes un maniem jautājumiem par dzīvi. Daudz labā manā dzīvē ir pateicoties tam, ka esmu stingri ievērojis Baznīcas mācības.

Personīgie stāsti

Kā tu esi saņēmis (-usi) atbildes uz savām lūgšanām?

Es esmu saņēmis daudzas atbildes uz savām lūgšanām. Daudzas no tām ir ļoti personīgas un grūti izskaidrojamas. Vienu no tām es atceros ļoti labi, kad tikko bijām nodibinājuši mūsu mazo ģimeni; es jutu milzīgu spiedienu manā virzienā par to, ka man jākļūst pieaugušam un jāizstrādā plāns, kā būt par labu apgādnieku savai ģimenei. Man nebija ne īpašas kvalifikācijas, ne noteiktas darba pieredzes, ne arī konkrēta nākotnes plāna. Skolā man bija sliktas atzīmes, jo mājās valdīja pastāvīgs juceklis mana tēva galvas savainojumu dēļ. Es strādāju par aizstājējmaiņas darbinieku kādā fabrikā bez jebkādiem darba drošības noteikumiem. Es darbā katru dienu lasīju Svētos Rakstus un lūdzu Debesu Tēvam pēc palīdzības. Vienu dienu pēc pazemīgas lūgšanas, meklējot pēc vadības, es atnācu mājās pie Natālijas, un viņa bija atradusi sludinājumu, kurā kāda skola man varētu palīdzēt sagatavoties iestāties universitātē. Reģistrācija mācību uzsākšanai tika slēgta tieši tajā dienā, un mums izdevās laikus iziet interviju. Šī iespēja, kas tika man dota, ļāva man uzsākt manu pašreizējo karjeru. Es bez šaubām varu teikt, ka saņēmu tiešu atbildi uz savu pazemīgo lūgšanu.

Kā es dzīvoju pēc savas ticības?

Es pieļauju kļūdas, tāpat kā visi pārējie. Es šīs kļūdas nožēloju, kļūstot pazemīgs Dieva priekšā un lūdzot pēc Viņa piedošanas. Tas man dod iespēju mēģināt vēlreiz un pilnveidot sevi, kas arī ir Jēzus Kristus evaņģēlija būtība. Evaņģēlija spēja — mainīt cilvēku dzīves — pārsteidz mani. Evaņģēlijs ir izmainījis manu dzīvi uz labu. Viena no lietām, kas man Baznīcā ļoti patīk, ir mājskološanas programma. Šīs programmas ietvaros mēs tiekam skubināti apmeklēt citus cilvēkus, dzīvojošus mūsu apkārtnē. Mēs reizi mēnesī apmeklējam aptuveni divas ģimenes un dalāmies ar viņiem mazā garīgā vēstījumā par evaņģēliju, un vaicājam par iespēju viņiem kā palīdzēt. Man šķiet, ka mājskološana ir viena no vislabākajām iespējām, kā mēs varam iemācīties pielietot evaņģēliju savās dzīvēs, kalpojot vīriešiem un sievietēm savā apkaimē. Mēs parasti esam sadalīti grupiņās pa divi; kad man bija divpadsmit gadu, es mēdzu doties kopā ar savu tēti. Viņš, manuprāt, bija lielisks mājskolotājs, apmeklējot vecāka gadagājuma cilvēkus un palīdzot viņiem atrisināt viņu problēmas. Pēc gada ar viņu notika nelaimes gadījums, tādēļ šis laiks ar viņu kopā atstāja uz mani īpašu iespaidu. Jau mirušais brālis Delziēls, kurš bija nozīmēts par mūsu mājskolotāju, bija vēl viens brīnišķīgs piemērs. Viņš bija baņķieris un prasmīgi izmantoja savas iemaņas, lai palīdzētu mātei sakārtot visas finanses pēc notikušā negadījuma. Es bieži domāju par to, cik daudz viņš mums kalpoja. Baznīcas sievietes mums arī palīdzēja, gādājot maltītes katru vakaru, laikposmā, kas likās ilgstam sešus mēnešus. Šīm sievietēm bija atšķirīga izcelsme un dažādi ekonomiskie apstākļi. Dažām no viņām klājās tīri labi, kamēr citām vajadzēja sīkāk izplānot savu budžetu, lai varētu atļauties pagatavot papildus maltīti mūsu ģimenei. Taču viņas visas ziedoja savu laiku. Pateicoties šādiem kalpošanas piemēriem, man ir vēlme darīt labāk, strādāt uzcītīgāk un kalpot vairāk. Mums katram ir atšķirīgas iemaņas un dotības. Ja vēlamies, mēs varam atrast veidus un iespējas, lai izmantotu šīs dotības kalpošanā citiem. Es ticu, ka tieši šādā veidā mēs varam nostiprināt mūsu sabiedrību un lēnām padarīt pasauli labāku. Es mēģinu dzīvot tā, lai turpinātu šo izcilo vīriešu un sieviešu iesākto.