mormon.org Latvija

Sveiki, es esmu Chip

  • Chip White
  • Chip White
  • Chip White
  • Chip White
  • Chip White
  • Chip White
  • Chip White
  • Chip White

Par mani

Esmu apprecējis brīnišķīgu sievieti, un esmu divu lielisku pusaugu dēlu tēvs, no kuriem viens šobrīd ir misijā, un, par nožēlu manai ģimenei, esmu LIELS „Nascar” rallija fans — UZ PRIEKŠU Džef Gordon!!! Kopš 16 gadu vecuma esmu strādājis vairākos, ar neatliekamo palīdzību saistītos, darbos, kalpojot kā brīvprātīgais ugunsdzēsējs un glābējs neatliekamajā palīdzībā. Pēdējos 23 gadus strādāju par policistu. Man ļoti patīk satraukums, kas pārņem, sastopoties ar ārkārtas situāciju un atjaunojot kārtību (līdzīgi kā mormoņu Baznīca ievieš kārtību cilvēku dzīvēs).

Kāpēc es esmu Pēdējo dienu svētais?

Jau bērnībā svētdienās iet uz baznīcu nebija mana prioritāte, un tas turpinājās arī tad, kad pieaugu. Pirms 6 gadiem mans vecākais dēls, kuram bija 14 gadi, kādā sestdienā palika pie drauga mājās pa nakti un nākamajā rītā tika aicināts kopā ar ģimeni doties uz baznīcu. Kad mūsu dēls pārnāca mājās tās svētdienas pēcpusdienā, viņš bija emociju pārņemts, bet nevis tādēļ, ka nakšņojis drauga mājās, bet tās pieredzes dēļ, kas viņam bija baznīcā. Viņš nevarēja sagaidīt, kad atkal varēs turp doties nākamajā svētdienā, un turpināja iet uz baznīcu kopā ar drauga ģimeni vēl vairākas nedēļas. Tajā laikā mans jaunākais dēls redzēja pārmaiņas, kas notika ar viņa brāli, un vaicāja, vai arī viņš var iet uz baznīcu. Mēs ar sievu domājām — kas gan tajā baznīcā ir tik īpašs? Viņa juta, ka mums visiem vajadzētu tur aiziet un to pārbaudīt, bet es biju stūrgalvīgs un paliku mājās. Pēc vairākiem mēnešiem es savā ģimenē redzēju brīnišķīgas pārmaiņas. Viņi man pastāstīja par īpašajām sajūtām, ko viņi juta, esot baznīcā, un teica, ka tā ir patiesā baznīca. Tad es beidzot nolēmu aiziet un paskatīties, par ko mana ģimene runā. Pirmajā svētdienā es apmeklēju baznīcu, negatīvi noskaņots, bet drīz sāku justies citādāk. Gan toreiz, gan tagad šīs negatīvās sajūtas nomaina miera un drošības sajūta pēc katras svētdienas. Šīs sajūtas turpina pieaugt, un es nevaru iedomāties dzīvi bez Baznīcas. Vārdos nevaru aprakstīt, kādu ietekmi Baznīca un ticība ir atstājusi uz manu ģimeni. Baznīca ir mūsu ģimenes centrālais elements. Tā nosaka, kā mēs dzīvojam, mīlam, kalpojam un ik dienu saskaramies ar lielām un mazām grūtībām.

Kā es dzīvoju pēc savas ticības?

Saistību uzņemšanās ir lielisks vārds, kā to paskaidrot. Tas nenozīmē, ka es nebiju uzņēmies saistības pret savu sievu un ģimeni arī pirms tam, bet tagad daļa no šīm saistībām ir arī Dievs. Saistību uzņemšanās man nozīmē ļoti daudz, tā palīdz noteikt virzienu manā dzīvē un noteikt vērtības, pēc kurām ikdienu dzīvoju. Tagad, kad jāpieņem kādi lēmumi, to ir daudz vieglāk izdarīt, jo, izvēloties vērtības un standartus, pēc kuriem esmu apņēmies dzīvot, es balstos uz šīm saistībām.