mormon.org Latvija

Sveiki, es esmu Cassandra

  • Cassandra Barney
  • Cassandra Barney
  • Cassandra Barney
  • Cassandra Barney
  • Cassandra Barney
  • Cassandra Barney

Par mani

Mani sauc Kasandra. Mēs ar vīru audzinām trīs meitas, kopjam dārziņu un veidojam nelielu jucekli mājās. Es esmu māksliniece pēc savas profesijas un arī prieka pēc. Tāpat man patīk spontāni dejot un šūt, un es nespēju rast dienā pietiekami daudz laika, lai paveiktu visu, ko vēlos.

Kāpēc es esmu Pēdējo dienu svētais?

Mormonisms man sniedz unikālu skatījumu uz to, kā dzīvot un sadarboties ar citiem. Ar tā palīdzību es varu paskatīties uz savu dzīvi — izaicinājumiem un sasniegumiem, un analizējot no tiem mācīties. Es arī zinu, ka neesmu viena, ka Dievs mani mīl un dzird manas lūgšanas. Viņš vēlas, lai es būtu laimīga. Es esmu daudz laimīgāks cilvēks, dzīvojot kā mormone pēc savas ticības.

Personīgie stāsti

Kā mēs varam radīt lielāku saskaņu savās mājās?

Katru vakaru es klusi ielavos savu bērnu istabās, lai piekārtotu viņu segas un pačukstētu „arlabunakti”. Es atceros kādu konkrētu vakaru, kad mani pārsteidza tas, cik ļoti mana vecākā meita bija izaugusi. Es sāku domāt par to, cik ātri paskrien laiks un cik daudz es vēl vēlos viņai iemācīt. Tas vakars man bija liels pavērsiena punkts. Mana attieksme pret viņu un pārējiem diviem bērniem mainījās, kad es sapratu to, ka katra diena ir iespēja viņus mīlēt, mācīt un mācīties no viņiem. Pateicības sajūta, ko izjūtu tādēļ, ka varu būt viņu mamma tagad un mūžīgi, pat grūtāko dienu padara paciešamu.

Kā es dzīvoju pēc savas ticības?

Es esmu ļoti laimīga, ka esmu māksliniece, — ne tikai tādēļ, ka es ikdienā varu nodarboties ar to, kas man patīk, un strādāt līdzās savai ģimenei, bet arī tādēļ, ka dažreiz man ir iespēja iedvesmot citus. Galu galā tas ir mans mērķis, kuru cenšos sasniegt gleznojot. Es vēlos dalīties ar citiem tajā, ko esmu iemācījusies un ko piedzīvoju. Savā baznīcas draudzē es kalpoju par Žēlsirdīgās kalpošanas vadītāju. Ja kādam rodas vajadzības, piemēram, kāds ir saslimis un ir nepieciešams atnest ēdienu vai sniegt jebkādu palīdzību, tad es esmu atbildīga par to, lai šīs vajadzības tiktu apmierinātas. Daudzi baznīcas locekļi ir palīdzējuši neskaitāmos veidos. Man asaras saskrien acīs, kad padomāju par to, cik brīnišķīgi ir tas, ka tik daudz cilvēku vēlas dot un kalpot. Tā ir jauka un silta sajūta, zinot, ka ir tik daudz cilvēku, kas patiesi cenšas būt labi, un to, ka arī par mani parūpēsies, ja kādreiz būs tāda vajadzība.