mormon.org Latvija

Sveiki, es esmu Bruno

  • Bruno Vasquez
  • Bruno Vasquez
  • Bruno Vasquez
  • Bruno Vasquez
  • Bruno Vasquez
  • Bruno Vasquez
  • Bruno Vasquez
  • Bruno Vasquez

Par mani

Es piedzimu skaistā valstī — Gvatemalā, kas atrodas Centrālamerikā. Esmu sasniedzis tikai 48 gadu vecumu, un man ir jauka ģimene. 28 laulības gadu laikā mēs ar sievu Brendu esam uzaudzinājuši četrus bērnus (divus dēlus un divas meitas); mums ir divi mazbērni, un trešais piedzims 2012. gada aprīlī. Lielāko daļu savas dzīves, 30 gadus, es esmu strādājis par izdevēju — 8 gadus svarīgos valsts uzņēmumos un 22 gadus paša uzņēmumā. Pirms četriem gadiem es kļuvu par „dzīves skolotāju”, palīdzot cilvēkiem, it īpaši jauniešiem, atrast dzīves mērķi un attīstīt savu potenciālu. Šī iemesla dēļ es esmu piedalījies nozīmīgās valsts televīzijas un radio programmās, kā arī sniedzis prezentācijas uzņēmumos un skolās. Man vienmēr patīk lasīt un mācīties. Tā kā esmu īsts latīņamerikānis, man patīk dejot, klausīties mūziku un spēlēt futbolu, ko es daru trīs reizes nedēļā.

Kāpēc es esmu Pēdējo dienu svētais?

10 gadu vecumā lasot Bībeli, es uzzināju, ka caur Ābrahāmu Dievs nodibināja 12 ciltis, no kurām 10 bija pazudušas, viena bija Jūdas cilts, taču man radīja bažas, kas notika ar vēl vienu. Es uzdevu šo jautājumu daudziem cilvēkiem, taču neviens man nespēja sniegt atbildi. Pēc vairākiem gadiem es satiku savu topošo sievu, kas jau bija baznīcas locekle, bet es nekad viņai neļāvu runāt par baznīcu, pat tad, kad viņa to apmeklēja, es vienkārši viņu pavadīju un devos prom. Es nekad viņai neļāvu runāt par reliģiskām tēmām. Tā kā man vienmēr ir paticis futbols, jaunie neprecētie uzaicināja mani savā futbola komandā, un es ieguvu mormoņu draugus, tad iepazinu misionāru māsas, kas mani aicināja uzklausīt savu vēstījumu, un es atsaucos šim aicinājumam. Kad viņi runāja par Mormona Grāmatu un tās izcelsmi, es jautāju, vai šī ir tā cilts, kuru pirms septiņiem gadiem meklēju. Es uzreiz sajutu siltumu savā sirdī un ar lielām alkām sāku lasīt grāmatu. Es izlasīju to 22 dienās un izjutu lielu pateicību savā dzīvē, uzzinot, ka Jēzus Kristus upurējās manis dēļ un ka Viņa evaņģēlijs ir atjaunots uz šīs Zemes. Es vēlējos pievienoties Viņa baznīcai un kristījos. Mana dzīve izmainījās. Es biju pirmais baznīcas loceklis savā ģimenē, šodien visa mana ģimene ir baznīcas locekļi, un mēs tagad skatāmies uz trešo paaudzi. Es zinu, ka Dievs ir mans Tēvs, un es liecinu, ka esmu atradis Jēzus Kristus patieso baznīcu, un šodien es dalos šajā liecībā ar tūkstošiem cilvēku, pārliecināts, ka tā ir patiesība … un es dalos tajā Jēzus Kristus vārdā.

Personīgie stāsti

Lūdzu, dalies savās sajūtās/liecībā par evaņģēlija Atjaunošanu.

Debesis ir atkal atvērtas. Tā Kunga pilnvaras ir atkal nodotas cilvēkam. Uz Zemes ir atkal atrodamas gan Viņa pilnvaras, gan Viņa baznīca, gatavojoties Glābēja Otrai Atnākšanai. Džozefs Smits bija Dieva pravietis. Priekšraksti ir Viņa dievišķās varas izpausme, un Viņa baznīcu mūsdienās vada pravieši, gaišreģi un atklājēji. Es zinu un ceru, ka dzīvošu kopā ar Dievu un saņemšu Viņa brīnišķīgās svētības. Es esmu Viņa dēls, un Viņš aicina mani kļūt pilnīgam caur Viņa Dēlu, manu Pestītāju — Jēzu Kristu.

Kā es dzīvoju pēc savas ticības?

Es esmu kalpojis baznīcā vairāk nekā 30 gadus, 2010. gadā mēs ar sievu izbaudījām vienu no jaukākajām pieredzēm, kalpojot jauniešu programmā ar nosaukumu „Veltījums jauniešiem” („Especially for Youth” jeb EFY). Vairākus mēnešus iepriekš mēs gatavojāmies kalpot par sesijas vadītājiem un tad pavadījām veselu nedēļu kopā ar 740 jauniešiem. Bija jauki vērot, kā viņi ieradās, piedalījās ikvienā aktivitātē un iesaistījās svētbrīžos. Kad jaunieši dalījās savos talantos un piedalījās nodarbībās, dejās, mums bija sajūta, it kā viņi visi būtu mūsu bērni. Ceturtdienā mēs noturējām svētbrīdi, kas aizkustināja ikviena klātesošā sirdi. Katrs jaunietis piecēlās un sniedza savu liecību. Man šķiet, ka mēs raudājām vairāk kā stundu, un nedēļās nogalē, kad mums bija jāatvadās, neviens nevēlējās doties atpakaļ mājās, — tā bija skaista pieredze. Mācīt viņus — bija lieliska pieredze. Dzīvot kopā ar viņiem — tā arī bija lieliska pieredze. Gadu vēlāk mēs joprojām uzturam sakarus ar lielāko daļu no viņiem. Daudzi vecāki ievēroja izmaiņas savos bērnos, daudzi tās pamanīja pirmo reizi.