Ziemassvētku stāsts

Pirms divtūkstoš gadiem senajā Jūdejas zemē notika brīnums. Tas sākās kā stāsts par vīru un sievu un izvērtās stāstā par māti un bērnu. Taču jau kopš pašiem pirmsākumiem tas allaž bijis stāsts par Tēvu un Dēlu.

Dāvida pilsēta

Lūkas 2:1-5

Betlēme bija maza pilsētiņa, bet domājams, ka tad, kad šajā ciemā ieradās Jāzeps ar savu jauno sievu Mariju, viņiem tā vis nešķita. Tovakar visos Bētlemes nostūros drūzmējās ieceļotāji no tuviem un tāliem apvidiem. Viņi visi bija atsaukušies ķeizara Augusta pavēlei — veikt viņa plašajā impērijā tautas skaitīšanu. Visiem viņa padotajiem tika prasīts ierasties un pierakstīties savas cilts dzimtajā pilsētā.

Kad Jāzeps un Marija ieradās šajā ciemā, dziestošajā vakarā viņus bija viegli nepamanīt. Viņu ierašanās nebija nekāda dižā, viņi bija tikai divi cilvēki starp tūkstošiem citu. Rūpīgs vērotājs, protams, pamanītu, ka drīz vien viņi būs trijatā, jo Marija gaidīja bērniņu un izskatījās, ka tas drīz vien nāks pasaulē.

Iepriekšējo dienu laikā pāris bija veicis vairāk nekā 100 km garu gājienu, ceļojot no savām mājām Nacaretē. Ilgajā ceļā viņiem bija papilnam laika pabūt vienatnē ar savām domām. Un viņiem abiem, bez šaubām, bija daudz ko pārdomāt, jo viņi apzinājās, ka Marijas bērniņš nelīdzināsies nevienam citam bērnam, kurš jebkad nācis šajā pasaulē.

Taču pašlaik domas par šo neticamo noslēpumu aizēnoja daudz neatliekamākas rūpes.

Viesnīca

Lūkas 2:6-7

Šovakar Dieva bezgalīgā mīlestība beidzot iemiesosies tik īstenā veidolā, ka viņi varēs paņemt to uz rokām.

Kad Jāzeps pārkāpa viesnīcas durvju slieksni, pārslogotais viesnīcnieks centās tikt galā ar nebeidzamām prasībām no viesu puses. Un tagad vēl no satrauktā pūļa uzradās šis pārgurušais, bet uzstājīgais vīrs, lūdzot neiespējamo. Viesnīcnieks gribēja viņu aizraidīt, pateikt, ka visas istabas ir divkārt, pat trīskārt pārpildītas, taču kaut kas Jāzepa acu skatienā viņu no tā atturēja. Īsti nesaprotot, kādēļ tā rīkojas, viņš pavadīja šo vīru un viņa gaidībās esošo sievu uz rupji cirstu klints iedobumu, kas kalpoja par viesnīcas stalli.

Līdz šim Marijai un Jāzepam vakars noteikti bija šķitis pavisam haotisks, taču šis brīdis bija iecerēts vēl pirms pasaules radīšanas. Ar katru nepārliecināto soli Marija un Jāzeps tuvojās pravietojuma piepildījumam. Šovakar Dieva bezgalīgā mīlestība beidzot iemiesosies tik īstenā veidolā, ka viņi varēs paņemt to uz rokām.

Lauki

Lūkas 2:8-12

Kamēr Marija un Jāzeps gatavojās bērniņa piedzimšanai, no debesīm nolaidās eņģelis, kurš arī bija atceļojis uz Bētlemi. Viņš pagāja garām pārpildītajam ciemam, uzkavējoties tumšajos un vientuļajos pakalnos ārpus pilsētas, lai nodotu vienkāršu mīlestības un cerības vēsti. Eņģelis uzrunāja pazemīgos ganus, stāstot par bērnu, kurš kļūs par mūsu visu ganu: „Jums šodien Pestītājs dzimis, Dāvida pilsētā, kas ir Kristus, Tas Kungs. Un to ņemieties par zīmi: jūs atradīsit bērnu autos ietītu un silē gulošu.”

Silīte

Lūkas 2:16-19

Šis bērns bija Jēzus, Dieva Dēls, pasaules Glābējs.

Kad pirmais no ganiem, vilcinoties, spēra soli stallī, Marija jau aijāja uz rokām savu jaundzimušo mazulīti. Jāzeps mīloši nolūkojās viņos. Taisnība — šis nebija ne viņa, ne kāda cita laicīgā tēva dēls. Šis bērns piederēja visai cilvēcei. Un Jāzeps zināja, ka tas ietver arī viņu, un ar to bija pietiekami.

Kas attiecas uz Mariju, pasaule nekad neuzzinās lielāko daļu no tā, ko viņa tonakt juta. Viņa paturēja šīs izjūtas savā sirdī, jo vārdi būtu bijuši nevietā. Viņas bērns bija Jēzus, Dieva Dēls, pasaules Glābējs. Taču šobrīd viņš vēl bija maziņš, un nakts — auksta. Marija bija viņa māte, un viņa viņu auklēs.

Austrumu zeme

Mateja 2:1–2, 11

To pašu nakti, tālu no Bētlemes, svēti vīri ieraudzīja pie debesīm jaunu zvaigzni. Kaut kā viņi saprata — tas nozīmē, ka kopš šī brīža viss šajā pasaulē ir mainījies. Viņi sarūpēja ķēniņa cienīgas veltes un nekavējoties devās uz Jeruzālemi.

Pirmā dāvana

Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka Viņš devis Savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību.”

Jāņa 3:16

Veltes, ko gudrie vīri atnesa Jēzum, bieži tiek dēvētas par pirmajām Ziemassvētku dāvanām. Taču patiesībā pirmā Ziemassvētku dāvana tika pasniegta, vēl pirms viņi uzsāka savu ceļu.

Vai šai dāvanai, ko pirms vairāk nekā divtūkstoš gadiem dāvājis mīlošs Debesu Tēvs, vēl arvien varētu būt kāda nozīme? Mēs no sirds to apstiprinām. Viss, ko Jēzus Kristus paveica, tika darīts tālab, lai visiem Dieva bērniem varētu būt gaišāka nākotne. Pateicoties šai pirmajai dāvanai, pestīšana ir pavisam reāla un nāve nav beigas. Skumjas ir pārejošas, bet mīlestība — mūžīga. Pilnīga piedošana dzēš grēka traipus. Pieņemot Kristus mācības un sekojot Viņa nevainojamajam piemēram, mēs varam kļūt līdzīgāki Viņam un pieredzēt patiesu mieru un prieku. Šajos Ziemassvētkos atcerēsimies, ka patiesā dāvana ir Viņš.

Iemācies pieņemt šo dāvanu.

Uzzini, kā tu vari rast nezūdošu mieru un prieku, sekojot Jēzus Kristus mācībām un Viņa piemēram.

Uzzināt vairāk

Atklāj, kādēļ šī dāvana tika dota.

Uzzini vairāk par Dieva lielāko dāvanu cilvēcei — Viņa vienpiedzimušo Dēlu, mūsu Glābēju, Jēzu Kristu.

Uzzināt vairāk

Vai tev ir kādi jautājumi?
Parunā ar mums tiešsaistē!

Mormoņu misionāri var palīdzēt tev, atbildot uz jautājumiem par Ziemassvētku stāstu vai jebkuru citu jautājumu par mormoņu ticību.